PR:Līdzīga katastrofa Baltijas jūras reģionā piesārņotu visu reģionu
Project Atomic Threats In The Baltic Sea Region - call out - timeline - book - Nuclear Baltic Map
media group - planning meeting - working meetings - updating internet conferences - coordination - finances
Preses relīze
Trešdiena, 2014. gada 12. marts
- tūlītējai publicēšanai -
Pieminot Fukušimas katastrofas trešo gadadienu:
Līdzīga katastrofa Baltijas jūras reģionā piesārņotu visu reģionu
BALTIJAS JŪRA - 11. martā aprit trīs gadi kopš katastrofas Fukušimas atomelektrostacijā (AES), kalpojot par atgādinājumu atomenerģijas radītajiem draudiem cilvēkiem un videi arī Baltijas jūras reģionā. Līdzīgs negadījums vienā no sešām darbojošamies atomelektrostacijām (vēl piecas ir paredzēts būvēt) radītu radioaktīvu piesārņojumu visā reģionā ap Baltijas jūru. Fukušimas katastrofa kalpoja par piemēru tam, kādu risku rada kodolobjekts, kaut arī tas atrodas tehnoloģiski augsti attīstītā valstī. Baltijas jūra kā savienota ūdens tilpne izplatītu radioaktīvo piesārņojumu visas deviņās reģiona valstīs, kurām ir izeja uz jūru, akumulējot radiāciju reģionā. Iespējamo katastrofu simulācija kādā no esošajiem reaktoriem parāda, cik liela ir iespēja, ka radioaktīvais mākonis radītu piesārņojumu visā reģionā.
“Nopietns negadījums var rasties jebkurā kodolreaktorā – tāda ir mācība, kuru mēs guvām pēc Fukušimas. Pat tad, ja drošības sistēmas darbojas kā nākas, kā tas sākotnēji bija Fukušimas gadījumā, dažādi iekšēji vai ārēji apstākļi var novest pie kušanas vai cita scenārija, kas beidzas ar nāvīga radioaktīva piesārņojuma izplatīšanos apkārtējā vidē,” saka vācu aktīviste Hanna Podiga. „Ja tas notiktu Baltijas jūras reģionā, ūdens tiktu piesārņots krietni vairāk nekā Japānā, jo ūdens apmaiņa ir zema. Radiācija paliktu koncentrēta Baltijas jūrā. Tā vietā, lai rosinātu jaunu reaktoru būvi un pagarinātu jau esošo ekspluatācijas laiku, visus esošos reaktorus nepieciešams nekavējoties slēgt!”
Fukušimas gadījumā sprādzienu sērija noveda pie reaktora serdes kušanas, izmetot atmosfērā un ielaižot gruntsūdeņos un Klusajā okeānā lielu devu radiācijas. Fukušimas katastrofa ir viena no visu laiku lielākajām kodolkatastrofām. Tā sākās 2011. gada 11. martā 14:47 pēc vietējā laika ar „Lielo Austrumjapānas zemestrīci”. Visi reaktori Fukušimas Daiči AES tika izslēgti, reaģējot uz šo dabas katastrofu. Dažas stundas vēlāk, kad augsti cunami viļņi pārvēlās pāri AES aizsargsienām, sabojājot daļu no drošības sistēmām, reaktori jau bija izslēgti. Neskatoties uz to, ka līdz tam brīdim drošības sistēmas bija funkcionējušas gandrīz nevainojami, nākamo dienu laikā notika vairāki sprādzieni, izlaižot apkārtējā vidē milzīgu daudzumu radiācijas. Gandrīz visas radiācijas monotoringa stacijas Ziemeļu puslodē dažu nākamo nedēļu laikā izsludināja trauksmi. Līdz pat šim brīdim nedz atbildīgajām instancēm, nedz Fukušimas AES vadībai nav pietiekamas informācijas par šīs katastrofas apstākļiem. Tāpat nav zināma izkusušo reaktora seržu atrašanās vieta.
Austriešu "FlexRisk", kas ir līdzeklis nopietnu kodolnegadījumu Eiropas kodolreaktoros radītā iespaida uz vidi aprēķināšanai, parāda draudus, ko visām Baltijas jūras reģionā esošajām kaimiņvalstīm rada reaktori Somijā, Zviedrijā un Krievijā. Tas simulē dažādus laikapstākļus un piedāvā scenārijus radioaktīvo izotopu izplatībai nopietna negadījuma gadījumā. FlexRisk kartes parāda radiācijas daudzumu un riskus, kādiem Eiropas valstis tiktu pakļautas, ja vienā no reaktoriem notiktu avārija. Simulācijas iespējams apskatīt: http://flexrisk.boku.ac.at/en/evaluation.phtml#form
Vēl viens drauds ir ekspluatācijā esošo reaktoru novecošana. Pagājušajā nedēļā Greenpeace publicēja pētījumu „"Lifetime extension of ageing nuclear power plants: Entering a new era of risk", kas parāda, kā kodolobjektu vecums paaugstina negadījumu risku. 11. martā, Fukušimas katastrofas trešajā gadadienā, trīs no Baltijas jūras krastos esošajiem reaktoriem pārsniedza savu sākotnējo ekspluatācijas laiku. Diviem citiem reaktoriem sākotnējais ekspluatācijas laiks beigsies pēc mazāk nekā trīs gadiem. Viens no reaktoriem (Oskarshamn 1) ir vairāk nekā 40 gadus vecs, pieci citi darbojas jau 35-40 gadus. Vairākiem reaktoriem reģionā ekspluatācijas laiks ir ticis pagarināts līdz 50-60 gadiem. Arī straujš jaudas pieaugums (piemēram, par 33 % kā Olkiluoto AES) palielina negadījumu risku. Vairāk informācijas ir pieejama Greenpeace pētījumā: http://out-of-age.eu
„Negadījums kādā no kodolobjektiem var notikt jebkurā laikā. Atomenerģija nav droša, ko pierāda simtiem incidentu un negadījumu, kas notiek katru gadu. Neraugoties uz īpašām apmācībām, šo bīstamo objektu darbinieki tik un tā pieļauj kļūdas, kas reizēm noved pie nopietniem negadījumiem. Tāpat draudus rada arī iepriekš neparedzētas situācijas, kā tas bija Fukušimas katastrofas gadījumā. Baltijas jūras esošie kodolreaktori balstās uz novecojušiem risinājumiem un to novecošanās rada papildu risku gan cilvēkiem, gan videi.”
“ATOMIC BALTIC” (Kodolbaltija) ir sadarbības tīkls/projekts, kas vieno pret kodolenerģiju vērstas organizācijas un indivīdus Baltijas jūras reģionā. Tajā ietilpst arī organizācijas no Austrijas un Nīderlandes, kas atbalsta “ATOMIC BALTIC”, daloties savās zināšanās, pieredzē un kontaktos. Tā galvenais mērķis ir vietējo pret atomenerģiju vērsto protestu stiprināšana, apvienojot vides aktīvistus, uzsākot jaunas iniciatīvas un atbalstot pret atomindustriju vērstas aktivitātes. “ATOMIC BALTIC” sadarbības tīkls/projekts piedāvā Interneta platformu resursu un pieredzes apmaiņai, Skype konferences un regulāras darba tikšanās.
Sīkāka informācija par sadarbības tīklu/projektu un jaunumi, ir pieejami vietnē: http://AtomicBaltic.nuclear-heritage.net
Cien./God. Redaktor/-e!
Ja Jums ir kādi jautājumi, nepieciešama papildus informācija vai fotoattēli, ar mums ir iespējams sazināties pa tālruni +49 3431 5894177 vai rakstot uz e-pastu: media AT nuclear-heritage DOT net[1]. Kā arī, piedāvājam Jums apskatīt projekta mājas lapu: http://atomicbaltic.nuclear-heritage.net
Privātie mediju kontakti:
- Hanna Poddig, Vācija
+49 175 9767027, hanna AT contratom DOT de[1] - Kristine Ceirane, Latvija
kristin AT nuclear-heritage DOT net[1] - Marcin Harembski, Polija
translocal AT o2 DOT pl[1]
Nuclear Heritage Network
Am Bärental 6
D-04720 Döbeln
GERMANY
mājas lapa: http://nuclear-heritage.net
e-pasts: contact AT nuclear-heritage DOT net[1]
tālrunis: +49 3431 5894177
Skype: projekthaus.mannsdorf
(pieejams vienīgi biroja darba laikā)
Jabber/XMPP: network.office - domēns: jabber.ccc.de
(pieejams vienīgi biroja darba laikā)
darba laiks: trešdienās no 14:00-16:00 pēc Centrāleiropas laika
Šo preses relīzi ir sagatavojis "Nuclear Heritage Network", starptautisks pret kodolenerģiju vērsts aktīvistu tīkls. Nuclear Heritage Network nav zīmols, tam nav standarta viedokļa un nav pārstāvju. Visi tīkla aktīvisti izsaka tikai savu vai to grupu, kurās viņi darbojas, viedokli.